Ilva Kavicka – Zigfrīda, Leonarda un Lūcijas mamma

Visi trīs mūsu bērni iet Punktiņā – divi dēli jau ir skolnieki, meita vēl šobrīd gatavojas uzsākt skolas gaitas un apmeklē bērnudārzu. Savulaik, pārceļoties no laukiem uz pilsētu, meklējām pirmsskolas izglītības iestādi, kur mazie pēc iespējas mierpilnāk un harmoniskāk varētu iekļauties pilsētas vidē. Lūkojām, kur būtu mazāk stresa un vairāk nedalītas uzmanības no pedagogu puses. Punktiņš tobrīd bija labākais variants, kas pilnībā attaisnoja visas mūsu cerības. Esmu pret ļoti agru bērnudārza gaitu uzsākšanu, bet sanāca tā, ka meitu palaidu Punktiņā jau no pusotra gada vecuma. Viņa ļoti labi adaptējās jaunajā vidē, vienmēr gāja (un joprojām iet) uz grupiņu ar prieku. Priecē, ka bērnudārznieku sagatavošana skolai Punktiņā notiek visaugstākajā līmenī. Līdz ar to arī vecākie bērni skolas gaitas uzsāka jau zinoši un sagatavoti. Ja arī ikdienā gadās kādas ķibeles vai neskaidrības, to uzreiz risinām, jo pedagogi ir ļoti atsaucīgi un pretimnākoši.

Ilze Kuduliņa – Kristīnes, Kārļa un Reiņa mamma

Man kā mammai, izvēloties skolu un bērnudārzu, bija ļoti svarīgi, lai tā būtu bērnam draudzīga vide, lai bērns tur varētu justies droši, sadzirdēts un cienīts. Es vēlējos, lai skola palīdzētu uzplaukt bērna dabiskajai zinātkārei, nevis radītu nepatiku. “Punktiņā” mācību procesā tiek izmantotas alternatīvas metodes, kas ļauj bērnam labāk uztvert mācību vielu un sasaistīt to ar reālo dzīvi. Bērni daudz darbojas pēc projektu principa, vienā mācību priekšmetā apgūstot dažādas prasmes, ne tikai šo priekšmetu kā tādu. Es arī ļoti priecājos, ka “Punktiņā” ģimenes tiek iesaistītas jēgpilnos pasākumos, un bērni dodas daudzos mācību izbraukumos. Klases un grupiņas ir tieši tik lielas, lai būtu iespējams veltīt bērnam individuālu uzmanību, kas ir svarīgi gan bērna emocionālajai labsajūtai skolā, gan mācību procesam. Dienas beigās skolotājas vienmēr var pastāstīt, kā bērnam ir gājis, jo viņš nav bijis tikai viens no daudziem. Manuprāt, skolai un dārziņam ir jābūt tai vietai, kur bērns var mācīties ar prieku un kur skolotājs ir palīgs un ceļvedis, palīdzot bērnam sasniegt rezultātu, sekojot viņa dabiskajai zinātkārei vai viņu ieinteresējot, nevis iebiedējot. Tāpat man ir svarīgi, ka bērni var vairāk izkustēties un ik dienu pabūt svaigā gaisā, nevis visu dienu nosēdēt telpās. Es priecājos, ka maniem bērniem ir iespēja apmeklēt šādu skolu